Izstāde

PIELIKUMA DATŅU SARAKSTS

RVKM vēdekļu kolekcija

Izstādes atklāšanas datums 22.08.2016
Izstādes slēgšanas datums
Darba laiks
Izstādes apraksts Vēdekļu dzimtene ir Ķīna un Japāna. Tur vēdekļus lieto visi iedzīvotāji kā sievietes tā vīrieši, jauni un veci, bagāti un nabagi.
Eksistē divi vēdekļu tipi: pirmais un senākais ir plakanais ar rokturi (VRVM 172988), otrs tips – saliekamais, daudzas plāksnītes sastiprinātas kopā vienā punktā, to var atvērt un aizvērt (VRVM 52781). Vēdekļu modes uzplaukuma laiks bija 18.gs. Gadsimta sākumā vēdekļus un to plāksnītes apgleznoja (VRVM 52779). Parādās arī mežģīņu un gāzes auduma vēdekļi, kā arī tādi, kas sastāv tikai no bruņurupuča kaula, ziloņkaula vai perlamutra plāksnītēm.
Saliekamais vēdeklis 18. gs. vidū kļūst par obligātu un neatņemamu dāmu tualetes priekšmetu, bez kura nebija iedomājama dāmas parādīšanās augstākajā sabiedrībā. Tajā pašā laikā vēdeklis it kā zaudē savu tiešo uzdevumu – atvēsināt daiļo būtni, kļūstot par izsmalcinātu koķetērijas ieroci. Māksla darboties ar vēdekli prasīja lielu veiklību, izdomu un prasmi. Dibināja speciālas vēdekļu lietošanas skolas. Vēdeklim bija ne tikai jāatbilst modei, bet arī jāievēro etiķetes noteiktās prasības. Ne velti franču rakstniece de Stalas kundze 1796.gadā rakstīja: ”No visām lietām, kas ir nepieciešamas un sastāda elegantas dāmas tualeti, neviena nav tik labi izmantojama kā vēdeklis”. Arvien pieaugošais vēdekļu pieprasījums palielināja arī to ievedumu Rīgā. Arī Rīgas dāmas bija kā neprātīgas pēc vēdekļiem, neskatoties uz to, ka 18. gs. Rīgā vēl bija jāievēro tā saucamie “Greznības noteikumi” un par greznošanos jāmaksā sods, bet par vēdekļiem liela muita. Rīgā tie tiek ievesti lielā vairumā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā ir 65 vēdekļi. Hronoloģiski tie aptver laika posmu no 18.gs.sāk.līdz 21.gs. Trijiem 18.gs. vēdekļiem ir saglabājies muitas zīmogs (VRVM 52799, 52800, 52785). Neskatoties uz augsto cenu, Rīgas kungi ir lutinājuši savas dāmas. Muzeja kolekcija veidojusies gan no dāvinājumiem, gan pirkumiem. Muzeja krājumā nonākuši gan mūsu operas kādreizējās zvaigznes Mildas Brehmanes- Štengeles (VRVM 166836), gan kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža kundzes Elvīras Balodes (VRVM 84007), gan bijušā Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa Rīgas pils komendanta kundzei dāvinātais vēdeklis( VRVM 153163). Mūsdienu lielākais dāvinājums ir no spāņu deju izpildītājas Martas Alberingas kolekcijas, viņa muzeja krājumu papildināja ar 12 vēdekļiem.
Mākslinieces kolekcijā ir divi burvīgi apgleznoti 18.gs vēdekļi. Vienu dāvinājusi aktrise Anta Klints (VRVM 172742), otru –Talsos dzīvojošs kuģa kapteinis - viņas talanta pielūdzējs (VRVM 172743). Vienam dejotājas vēdeklim ir ļoti interesanta vēsture. Pēc spāņu deju stundām Parīzē 1939.gadā Marta Alberinga pastaigājusies gar Sēnas krastmalu. Kādā antikvārā bodītē viņai iepaticies 19.gs. beigu Ķīnā darināts saliekams, apgleznots papīra vēdeklis (VRVM 172989). Māksliniece šo vēdekli nopirkusi. Atgriezusies Rīgā viņa domājusi:” Nu kam man spāņu dejām ķīniešu vēdeklis”, un nolikusi, lai stāv plauktā. Kad 1999.gadā Marta Alberinga savas kolekcijas atdāvināja Rīgas un Valmieras muzejiem, mēs ieguvām šo vēdekli. Iekārtojot muzejā dāvinājumu izstādi, atklājās vēdekļa noslēpums. Vienā pusē uzgleznots vecs ķīnietis atpūtā zem koka ar maisu aiz muguras. Vēdekļa otrā pusē tas pats vecais ķīnietis, bet kaut ko meklē savā maisā. Vēdeklis atveras abpusēji. Ja no aizvērta stāvokļa virsējo plāksnīti lēnām atver uz kreiso pusi, atklājas slēpta virsma ar četriem austrumu mīlas mākslas zīmējumiem. Pārsteigta bija arī māksliniece. 60 gadus vēdeklis bija viņas īpašums, bet par tā noslēpumu neko nav zinājusi.
Izstādes vieta Portāls NMKK
Izstādes veids Virtuāla izstāde
Hipersaite
Cenrādis
Papildus informācija