Izstāde

PIELIKUMA DATŅU SARAKSTS

Mākslinieka G.V.Timma (1820-1895) apgleznotie keramikas autordarbi RVKM kolekcijā

Izstādes atklāšanas datums 29.12.2016
Izstādes slēgšanas datums
Darba laiks
Izstādes apraksts RVKM glabājas lielākā, pašlaik zināmā, 19. gs izcilā gleznotāja, zīmējuma un keramikas meistara Vilhelma Timma apgleznoto keramikas autordarbu kolekcija, kopskaitā 64 darbi.
Mākslinieks ir dzimis Rīgā, bet mūža ražīgākos gadus pavadījis Krievijā un Vācijā. Pēc V.Timma nāves, saskaņā ar viņa novēlējumu, mākslinieka atraitne Emīlija Timma dzim. Pfāba viņa radošo mantojumu nodeva diviem Rīgas muzejiem. Doma muzejs (RVKM nosaukums līdz 1936. g.) 1907.gadā saņēma keramikas autordarbus. Tie atspoguļo Timma māksliniecisko darbību 19.gs.70.- 90.gados, kad šī posma sākumā Vācijā, Berlīnes karaliskajā porcelāna manufaktūrā viņš uzsāka un meistarīgi apguva sarežģītās keramikas apgleznošanas tehnikas. Darbi pārsvarā ir dekoratīvi interjera priekšmeti: dekoratīvi šķīvji, plaketes, vāzes un krūzes, izgatavoti no dažādām keramiskām masām. Hronoloģiski tie darināti laika periodā no 1877.-1884.gadam. Tematiski to lielākā daļa ir portreti, daudz ir sadzīves ainu, sižeti ar vēstures, mitoloģijas un pasaku personāžiem, ceļojumu ainavas un klusās dabas. Timms kā historisma perioda mākslinieks aizrāvās ar pagātnes – viduslaiku un renesanses laikmeta atveidošanu. Polihromajos šķīvju apgleznojumos Dižciltīgā sieviete (VRVM56102) skatām renesanses tērpā attēlotu dāmu un cēlu Jaunekli cepurē (VRVM56128), vēl citā Jātnieci ar piekūnu (VRVM56131). Viduslaiku Bruņinieks ar ūsām (VRVM56114) un Bruņinieka sirdsdāma (VRVM56112) atveidoti uz plaketēm. Mākslinieks bieži attēloja arī konkrētas vēsturiskas personības. 1881.gadā tapis Augsburgas erchercoga Ferdinanda II sievas Filipīnes Velzeres portrets (VRVM56130). Timmu rosinājusi arī antīkā mitoloģija un folklora. Majolikas tehnikā apgleznoto, šķīvi Tritons ar Najādu (VRVM57948) rotā tēli no sengrieķu mitoloģijas. Krāšņo ziedu un pavasara dievieti Timms atveidojis uz autorformas vāzes Flora (VRVM56141). Krūze Sarkangalvīte un vilks (VRVM56081) dekorēta ar pazīstamās pasakas tēliem. Krievijas atmiņas tvertas spraigajos šķīvju apgleznojumos Trijjūgs uz Ņevas (VRVM56139) un Ragaviņās (VRVM57944). Krievijas impērijas tautu sadzīve atspoguļota gleznojumos Zemnieks ar zēnu zirgā (VRVM56143) un Ganiņš ar divām aitām (VRVM56146). Ceļojoši ebreju muzikanti atveidoti darbā Leijerkastnieks (VRVM56123). Āfrikas un Alžīrijas braucienos satiktie kolorītie vietējie iedzīvotāji atainoti šķīvju apgleznojumos Nūbietis ar turbānu (VRVM56122), Moris (VRVM55794) un Arābu meitene (VRVM56103). Itālijā redzētais atainojas uz blašķes (VRVM56129) un šķīvja Atmiņas par Kapri (VRVM56101). Vairākos variantos mākslinieks gleznojis Jaunās itālietes (VRVM56133) portretu. Neizsmeļams mākslinieka iedvesmas avots ir bijusi dzīvā daba. Timms mīlēja atveidot zirgus, putnus un ziedus – kolekcijā ir šķīvji: Gailis ar vistu (VRVM56122), Fazāni un puķes (VRVM57947), Cinerārijas (VRVM56126), plaketes Mežroze (VRVM56110), Glicīnijas (VRVM56119), Peonijas un taurenīši (VRVM 56115) un vāzes Lauztās sirdis (VRVM56089). Bet krūzes Dzeltenais fazāns (VRVM 56080) un vāzes Jauneklis ar pūķi (VRVM56086) gleznojumos Timms dabas formas pārveidojis līdz arabeskas veida ornamentam. Timma apgleznotie alus kausi rotāti ar medību (VRVM57942) skatiem, krogus ainām (VRVM57943) un ar pamācošiem uzrakstiem (VRVM56082) (tulk. Ar kārtīm un kausu dažs vīrs kļūst nabags). Īpašs izziņas avots, kas stāsta par G.V. Timma radošo procesu ir apgleznoto priekšmetu pamatnes. Uz tām ir mākslinieka rakstītas atzīmes par veiktajām krāsu, glazūras un apdedzināšanas pārbaudēm, norādes par eksperimentu skaitu. Gandrīz vienmēr ir precīzs darba datējums ar G.V.Timma parakstu, iniciāļiem vai monogrammu. Bieži ir atzīmes par apgleznojuma izcelsmes avotu - gleznojumā Zarema (VRVM56145) attēlotajai A. Puškina poēmas Bahčisarajas strūklaka lepnajai varonei Timms veltījis citātu krievu valodā šķīvja otrā pusē: Кинжаломь я\ владъю.\ Я близь Кавказа\ рождена. G.V.Timma veikums mākslas keramikā 19.gs.2.pusē ir ne vien vācu, bet arī visas Eiropas kultūras vēstures mantojuma svarīga sastāvdaļa.
Izstādes vieta Portāls NMKK
Izstādes veids Virtuāla izstāde
Hipersaite
Cenrādis
Papildus informācija