5. augustā plkst. 13.00 Valmieras muzeja izstāžu namā atklāsim divu mākslinieku darbu izstādi. Christines Mackellar rotas un Jura Cimbuļa gleznas.

Christine Mackellar, dzimusi 1952. gadā, Apvienotajā Karalistē. Absolvējusi Mākslas un dizaina skolu Hallamas universitātē Šefīldā, Lielbritānijā (Hallam University, Sheffield, U.K.), iegūstot bakalaura grādu (BA, 1975). Kristīnes darbu dizaina pamatā ir niansēti dabas vērojumi dažādos gadalaikos, ko iedvesmojusi Anglijas laukos pavadītā bērnība. Aizraujošās smalkās pārmaiņas dabā Kristīne atspoguļo savos darbos, spēlējoties ar formu atkārtojumu. Darbos tiek akcentēta dimensija un izmantota ierobežota krāsu palete, radot neatkārotajamas rotaslietas. Christine Mackellar darbi katru gadu tiek izstādīti dažādos ASV muzejos un galerijās, tai skaitā Ņujorkas Mākslas un dizaina muzejā (Museum of Arts and Design, New York), Prinstonas universitātes muzejā (Princeton University Museum, New Jersey) un De Novo galerijā Palo Alto, Kalifornijā (De Novo Gallery Palo Alto). Christine Mackellar ir Amerikas Amatniecības asociācijas (Ņujorka) un Ziemeļamerikas Zeltkaļu biedrības locekle.

Juris Cimbulis, dzimis 1949.gadā Vācijā, Eslingenē. Absolvējis Prata institūtu Bruklinā, ASV (Pratt Institute), iegūstot bakalaura (BFA, 1975) un maģistra grādu (MFA, 1977). Aplūkojot gleznas, skatītājs vienmēr nostājas tā, lai iegūtu vislabāko perspektīvu. Taču glezna ir ne tikai divdimensionāla plāksne. J. Cimbuļa gleznas nebeidzas ar gleznas malām, bet skatītāja uztverē turpina pārveidot laiku un telpu ārpus tās robežām. J. Cimbulis izmanto faktu, ka cilvēka acs izliekums liek skatītājam visskaidrāk uztvert to, kas ir redzes lauka vidū, kamēr perifērijā skaidrība zūd. Mākslinieka izliekto gleznu forma pielāgojas acs izliekumam un ļauj skatītājam dabiskāk uztvert gleznas turpinājumu plašākā telpā. Salīdzinoši ar divdimensionālām gleznām, J. Cimbuļa darbi liek skatītājam izvēlēties tādu skatupunktu, kas vislabāk ļauj saskatīt gleznas periferiālo turpinājumu.