Meklēt

Izvērstā meklēšana

Izstāde

PIELIKUMA DATŅU SARAKSTS

Ķelnes un Frehenas 16.-18. gs. akmensmasas keramika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Izstādes atklāšanas datums 01.11.2018
Izstādes slēgšanas datums
Darba laiks
Izstādes apraksts Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas kolekcijā tiek glabāti vairāki desmiti tūkstošu dažādu keramikas trauku lausku. Starp tiem pamanāmi ir akmensmasas izstrādājumi – īpaši cieta, blīva, ūdens necaurlaidīga materiāla trauki un to fragmenti. Tie veidoti no gaiša māla, apdedzinot krāsnī ap 1200-1400 0C karstumā. Dēļ sev raksturīgajām īpašībām šādi trauki bija piemēroti šķidrumu uzglabāšanai un transportēšanai.
Izejmateriāla iegulu ģeogrāfiskais izvietojums noteica to, ka keramikas ražotnes veidojās un attīstījās Centrāleiropas rietumu daļā galvenokārt mūsdienu Vācijas teritorijā un apkārtējās zemēs sākot ar 12.-13. gs. Senākie akmensmasas izgatavošanas centri atradās Reinas upes ielejā. Laika gaitā pieaugot podnieku meistarībai auga arī izstrādājumu kvalitāte, tehnoloģiski un mākslinieciski augstāko punktu sasniedzot 16.-18. gs. Šie trauki izgatavoti no materiāla, kas izceļas ar īpaši zemu porainību un gaišu krāsu. Šim laikam bieži raksturīga trauku virsmas apstrāde ar īpašām veidnēm jeb matricām, kuras rezultātā radās plastiskais dekors. Trauku dekorā atspoguļoti mākslas stili no vēlās gotikas līdz barokam.
Viens no Reinzemes akmensmasas podniecības centriem pastāvēja Ķelnē no 16.gs. sākuma līdz 60.-70. gadiem. Pēc pētnieku domām tieši tur radusies plastiskā dekorēšana ar matricu, padarot nozari no vienkāršas amatniecības par daiļamatniecību. Paralēli akmensmasa ražota arī līdzās esošajā Frehenā, šeit keramiku turpināts izgatavot arī vēlāk – 17.-19. gs. 16.gs. pirmo trīs ceturkšņu Ķelnē un Frehenā izgatavotajā produkcijā vērojama liela izstrādājumu vizuālā līdzība, ko noteica abu centru ģeogrāfiskais attālums un bieži vien arī podnieku kopēja izcelsme. Traukiem raksturīga pelēka izejmateriāla krāsa, tie pārklāti ar brūnu angobu un sāls glazūru.
Saskaņā ar arheoloģiskām liecībām minētā keramika plaši importēta Rīgā – pavisam uzieti vairāk nekā 200 Ķelnē un Frehenā ražotu trauku fragmenti.
Lielākā daļa Rīgā atrasto Ķelnes un Frehenas akmensmasas trauku ir fragmentāri, kas liedz droši spriest par to formu un pilnībā rekonstruēt dekoru, tomēr sastopami arī atsevišķi veselāki eksemplāri. 16. gs. raksturīgākās trauku formas ir krūzes un koniskās kannas.
Rīgā atrastās Ķelnes koniskās kannas – koniskas formas trauki ar rokturi un to fragmenti pārsvarā attiecas uz 16.gs. pirmo pusi. Šo trauku dekoram raksturīgi vairāki uz virsmas izvietoti paneļi ar sižetisku kompozīciju. Veselākā eksemplāra dekorā attēlots Sv. Sebastiana mocību sižets, vairākus eksemplārus rotā Vecās derības grēkā krišanas ainas un personu portreti.
Izplatītākā trauku forma 16. un 17.gs. ir krūzes ar sašaurinātu kakla daļu un pamatni, apjomīgāku korpusu. 16.gs. krūžu rotājumā sastopams augu motīvs, tostarp ozola lapas un zīles, rozetes, akanta lapas, kā arī apaļi medaljoni ar vīriešu, retāk sieviešu profiliem, lentveida dekors ar augu vītni, ģeometrisku motīvu vai uzrakstiem. Viens no populārākajiem motīviem ir t. s. bārdainā vīra atveids – izteiksmīga vīrieša seja, ko ietver mati un kupla bārda, izvietota uz trauka kakla. Bārdainā vīra sākotnējo izcelsmi saista ar mītisku tēlu – mežonīgo vīru Ziemeļeiropas folklorā, vairākām vēsturiskām personām, kā arī votīvu, ļaunuma atbaidītāju simbolu vai dāvinājumu. Keramikas trauku dekorā bārdainā vīra motīvs parasti sastopams kombinācijā ar citiem, iepriekš minētajiem ornamenta elementiem.
17.gs. Frehenas produkcijā tipiskas ir krūzes, nereti ar izteikti šauru kaklu, ko varētu dēvēt arī par pudelēm. Biežāk sastopamais ornamenta motīvs ir bārdainā vīra maska, tās veidols no 16.gs. traukiem atšķiras – antropomorfie vaibsti kļuvuši stilizēti, shematiski un pavirši. Papildus 17.gs. trauku dekorā raksturīgi apaļi vai ovāli medaljoni, kas izvietoti zemāk uz trauka korpusa. Tajos identificēti heraldikas elementi, ziedu, saules, sirds atveids. Hronoloģiski jaunākie Frehenas akmensmasas keramikas trauki Rīgas arheoloģiskajā kolekcijā datējami ar 17.gs. beigām – 18. s. sākumu.
Izstādes vieta Portāls NMKK
Izstādes veids Virtuāla izstāde
Hipersaite
Cenrādis
Papildus informācija