Izstāde

PIELIKUMA DATŅU SARAKSTS

Jānim Čakstem 160

Izstādes atklāšanas datums 06.09.2019
Izstādes slēgšanas datums
Darba laiks
Izstādes apraksts Jānis Čakste dzimis Lielsesavas pagastā 1859. gada 14. septembrī Čakstu-Zirņu mājās (VRVM 94670_95a). 1882. gadā J.Čakste beidza Jelgavas ģimnāziju. 1886. gadā absolvēja Maskavas Universitātes juridisko nodaļu un atgriezās Jelgavā, kur sāka strādāt par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, bet 1888. gadā kļuva par advokātu (VRVM 38977). J. Čakste aktīvi iesaistījās Jelgavas sabiedriskajā dzīvē un aktīvi darbojās latviešu sabiedrības apvienošanas jomā. Viņš tika ievēlēts par triju lielāko latviešu biedrību priekšnieku. 1895. gadā J. Čakste bija viens no galvenajiem IV Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku organizētājiem Jelgavā (VRVM 35329). Kopš 1889. gada J. Čakste bija redaktors tā laika lasītākajam nedēļas laikrakstam Kurzemē – “Tēvija”.
1905. gada revolūcijas laikā J. Čakste piedalījās Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā. 1915. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, pārcēlās uz Tērbatu, kur kopā ar citiem latviešiem nodibināja Latviešu bēgļu centrālkomiteju un 1917. gadā kļuva par tās priekšsēdētāju.
1918. gadā J.Čaksti ievēlēja par Tautas Padomes Prezidija priekšsēdētāju (VRVM 92779_2). Pēc Latvijas valsts dibināšanas J.Čakste vadīja Latvijas delegāciju Parīzes Miera konferencē, kurā pieprasīja atzīt Latvijas neatkarību. 1919. gada atgriezās Latvijā. Atbilstoši Satversmes sapulces lēmumam un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem no 1922. gada 14. novembra J.Čakstem tika uzticēti Valsts prezidenta un armijas augstākā virspavēlnieka pienākumi (VRVM 94670_37). Pirmā Latvijas Republikas prezidenta uzdevumos ietilpa jaunās Latvijas valsts reprezentācija. Prezidenta rezidence kopš 1922. gada bija Rīgas pils. (VRVM 145857_5, VRVM 162758). Čakste apzinājās, ka demokrātiskas un mazas valsts prezidents nedrīkst pārspīlēt ceremonijas ar samākslotu teatrālismu, lai nekļūtu komisks, bet nedrīkst arī pārstāvēt savu republiku ar nolaistu galvu, vienkāršām manierēm un pašapziņas trūkumu, jo tad viņu un Latviju necienīs ne zemes iedzīvotāji, ne ārzemju pārstāvji. Pirmais Latvijas valsts prezidents ar savu politiskās darbības stilu nostiprināja Valsts prezidenta amata autoritāti (VRVM 91377_115). J. Čakste savas prezidentūras laikā apstiprināja 402 Saeimas pieņemtos likumus, apžēloja 549 notiesātos.
Prezidents lielu uzmanību pievēra ārpolitikai un attiecībām ar citām valstīm (VRVM 91377_25, VRVM 91376(122), kā arī rūpējās par jaunatni (VRVM 91377_73), īpaši atbalstīja skautu organizācijas, interesējas par karavīru labklājību, sekoja līdzi armijas attīstībai. 1924. gada 25. martā prezidents J. Čakste izsludina Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, kuru 1925. gada 24. februārī piešķīra arī viņam (VRVM 15602).
Prezidenta amatā J. Čakste bija no 1922. gada 14. novembrim līdz 1927. gada 14. martam.
J. Čakste miris 1927. gada 14. martā, apglabāts Rīgā, Meža kapos (VRVM 162761_4).
Izstādes vieta Portāls NMKK
Izstādes veids Virtuāla izstāde
Hipersaite
Cenrādis
Papildus informācija