Meklēt

Izvērstā meklēšana

Izstāde

PIELIKUMA DATŅU SARAKSTS

Seno burinieku un tvaikoņu modeļi Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Izstādes atklāšanas datums 18.05.2016
Izstādes slēgšanas datums
Darba laiks
Izstādes apraksts Burinieku un tvaikoņu modeļus vēsturei glabā kuģu modeļu un maketu kolekcija, kuras pirmsākumi saistīti ar 1834. gadā dibināto Baltijas provinču vēstures un senatnes pētīšanas biedrību, kura pārņēma arī Himzeļa muzeja kolekciju, veidojot Doma muzeju. 19. gadsimtā pieauga interese par kuģniecību, tāpēc viens no biedrības darbības virzieniem bija kuģu modeļu kolekcionēšana un izstāžu organizēšana par jūrniecības tēmu.
Senākie kuģu modeļi “Golgatha” (JI 583), “Der kühne Mann von Lübeck 1728” (JI 578) kolekcijā ir no 19. gadsimta otrās puses, bet sistemātiska kolekcijas veidošana sākās līdz ar nodaļas dibināšanu 1939. gadā. Pamatu kolekcijas izveidei lika 1939. gada septembrī sarīkotā izstāde, kuras vēsturiskā daļa atradās Rīgas pilsētas vēsturiskajā muzejā.
Vairāku gadsimtu vēsturi kuģu būvē rāda vienmastu airu kuģa, (JI 957) divu veidu koges - ar stūres lāpstiņu (JI 867) un ar trim mastiem un uzstādītiem lielgabaliem (JI 1318), holandiešu kufas (JI 592), portugāļu izcelsmes galiona (JI 878) un ātrgaitas flitas (Jp 3438) modeļi. Pirmo flitas tipa tirdzniecības kuģi uzbūvēja Holandes pilsētā Hornā, vēlāk tās bija arī Jēkaba flotē. 17. un 18. gadsimtā Eiropā izplatīts burinieka tips – fregate “Dat Rigsce Wapent” (JI 579) pārsvarā veica karakuģu funkcijas. Fregates bija ātras, tāpēc konvojēja transporta kuģus, tā sargājot tiem drošību. Vēl kolekcijā ir vienīgais klipera tipa burinieka modelis (JI 588). Pirmo kliperi uzbūvēja 1845. gadā Amerikā, vēlāk būvēja arī Anglijā.
Katram kuģu modelim kolekcijā ir sava “biogrāfija” un tie apvienoti arī noteiktās tematiskās grupās. Par slaveniem jūras braucējiem un viņu vadītajām ekspedīcijām jaunu zemju meklējumos un jūras kaujām stāsta kolekcijā esošo burinieku “Santa Maria” (JI 1017), “Pelican” (JI 856), “Mercur” (JI 1081) un “Revenge” (JI 1110) kopijas. Būtiska kolekcijas daļu par latviešu koka burinieku būves attīstību Rīgas līča piekrastē 19. gadsimta otrajā pusē, veido vairāk kā pussimts tālbraucieniem piemēroti kuģu modeļi. To vidū latviešu kuģinieku būvētie “Robert” (Jp 2069), “Columbus” (JI 584), “Widwud” (JI 590), “Andreas Weide” (JI 580) , “Georg” (JI 849) un “Eurasia” (JI 637) kuģu atveidi. Atsevišķi eksponāti kolekcijā ir burinieku laikmeta relikvijas. Mācību kuģu modeļi “Dar Pomorza” (Jp 2701), “Kapella” (Jp 2070), “Sedovs” (JI 877) un “Kruzenšterns”(JI 641) sniedz ziņas par burinieku – skolas kuģu floti, uz kuriem jaunie jūras virsnieki izgāja pirmo jūras praksi.
Līdzās burinieku modeļiem kolekcijā atrodami dažādu tvaikoņu modeļi. Ir aizritējuši vairāki gadsimti, kopš ar tvaikoņiem pārvadāja kā pasažierus, tā kravas no Latvijas ostām uz citām pasaules valstīm. Straujā tehnikas attīstība, kā arī jaunās mašīnas inženieriem ļāva būvēt kuģus, kuri pārāki par visiem līdz šim uzbūvētajiem un kādus pasaule vēl nebija redzējusi. Upju un pasažieru tvaikoņu floti pārstāvēja riteņtvaikoņi, kas savas attīstības sakuma posmā vēl ilgus gadus desmitus izmantoja arī buras kā dzinējspēku. Pirms Pirmā pasaules kara Krievijas impērijas laikā ar burām mastos un bez diviem dzenratiem, bet ar dzenskrūvi, no Rīgas uz Pēterpili regulārus pasažieru pārvadājumus veica tvaikonis “Imperator Nicolai II” (JI 614), bet starp Rīgu – Ārensburgu - Pērnavu brauca pasažieru tvaikonis "Dagmar’’ (JI 615). Joprojām vienīgais kolekcijā esošais riteņtvaikoņa modelis. Nozīmīgas Latvijas valsts vēstures liecības ir tvaikoņu ”Maiga” (Jp 1493) un “Saratov” (JI 1433) modeļi. Pirmais kuģis, uz kura 1918. gada decembrī pacēla Latvijas Republikas sarkanbaltsarkano karogu, bija “Maiga”, nākošais bija tvaikonis “Saratov”. Īpašu vietu kolekcijā ieņem vienīgā Latvijas hidrogrāfiskā kuģa “Hidrografs” (JI 1432) - modelis. Kuģis izmantots Baltijas jūras pētījumiem un hidrogrāfiskiem uzdevumiem. Jauniegūtais krājuma papildinājums ir izlikts publiskai apskatei.
Izstādes vieta Portāls NMKK
Izstādes veids Virtuāla izstāde
Hipersaite
Cenrādis
Papildus informācija