Izstāde

PIELIKUMA DATŅU SARAKSTS

Pieši Rīgas arheoloģiskajā materiālā 13.-17.gs

Izstādes atklāšanas datums 02.12.2016
Izstādes slēgšanas datums
Darba laiks
Izstādes apraksts Pēdējo 80 gadu laikā Rīgā veikta plaša arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūts ievērojams senlietu klāsts. Kā vienu no greznākajām senlietām, kas izceltas no zemes dzīlēm, jāmin piešus.
Pirmie pieši Latvijas teritorijā atrasti jau agrajā dzelzs laikmetā (14. gs.) Rīgas arheoloģiskajos izrakumos iegūtie pieši attiecināmi uz lauku pēc 12. gadsimtu, kad arī novērojamas ievērojamas izmaiņas piešu formā, kas saistāmas ar izmaiņām bruņinieku bruņojumā.
Senākie Rīgā atrastie pieši un to fragmenti pēc ārējām pazīmēm datējami ar laika posmu starp 12. gadsimta otro pusi un 13. gadsimtu, kad šajā teritorijā aizsākās plašāki sakari ar Rietumeiropu, kā rezultātā tika izveidota Rīgas pilsēta. Šajā laikā izmantoja piešus, kuru loks sānskatā ir nedaudz ieliekts, un nēsājot tie paiet zem bruņinieka kājas potītes. Pieša dzelonis ir veidots piramīdas vai konusa formā (VRVM 183428/79). Pieši vienmēr bijuši sociālo rangu simbolizējoša priekšmetu grupa, ko apstiprina Rīgas arheoloģiskās izpētes gaitā iegūtie pieši, no kuriem daļa ir rotāti ar reljefiem rotājumiem (VRVM 41149/4860), apsudraboti vai ar dārgmetālu inkrustācijām (VRVM 23140).
12. gadsimtā Rietumeiropā aizsākās tradīcija veikt ceremonijas, kuru laikā ieroču nesējs tiek iecelts bruņinieku kārtā. Rituāla laikā tam “uzliek piešus, apjož zobenu un sniedz skūpstu”, bet, pēc vēstures avotu ziņām tieši zeltīti pieši ir tie, kas simbolizē piederību bruņinieku kārtai. Diemžēl līdz šim Rīgas arheoloģiskās izpētes gaitā nav iegūti zeltīti pieši, taču sastopami pieši ar sudraba vai bronzas (vara sakausējuma) inkrustācijām, sudraba platējumu (VRVM 23147), vai pieši, kas veidoti viscaur no bronzas (VRVM 41145/621).
13. gadsimtā populāri sāk kļūt pieši ar ritenīšiem, kas Eiropā izspiež piešus ar dzelksni, kuri 14. gadsimtā kļūst par retumu, un ikdienā tos turpina lietot tikai Ziemeļāfrikas teritorijās. Arī Rīgas arheoloģiskajā materiālā novērojama pāreja no viena piešu veida uz otru. 15. gadsimtā par modes lietu sāka kļūt pieši ar pagarinātu kakliņu (VRVMp 53649/21). Iemesls šīm pārmaiņām nav droši zināms, tomēr pastāv viedoklis, ka šāda pieša attīstība saistāma ar smagajām zirgu plākšņu bruņām, kuras apgrūtināja jātniekam komandu došanu zirgam. Šādu piešu popularitāte gan nebija mūžīga. 16.-17. gadsimtā piešiem novērojama kakliņa saīsināšanās un tā izliekšanās leņķī virzienā uz leju, pieši vairāk tiek rotāti reljefi un to siksnu sprādzes kļūst greznākas (VRVM 23001).
Izstādes vieta Portāls NMKK
Izstādes veids Virtuāla izstāde
Hipersaite
Cenrādis
Papildus informācija