19. gs. pēdējās desmitgades ir laiks, kad fotogrāfija, lielā mērā pateicoties tehnoloģiskajiem sasniegumiem, no visai ekskluzīva pakalpojuma kļūst par vidusmēra cilvēka nepieciešamību. Mūsdienās fotogrāfijas klātesamība reklāmā, afišās, iepakojuma dizainā, presē u. c. ikdienas dzīves jomās šķiet gluži pašsaprotama. Pirmie soļi uz šo fotogrāfijas visaptveramību tiek sperti tieši 19. gs. beigās.
“Hebensperger & Co” fotosalonu Rīgā savā ziņā varētu dēvēt par vienu no fotogrāfijas kā populārās kultūras simboliem 19.–20. gs. mijā – tam bija vairākas filiāles Jūrmalā, turklāt paralēli fotosaloniem tika atvērta tipogrāfija un izvērsts plašs fotopastkaršu bizness. Firmas “Hebensperger & Co” dibinātājs Bavārijas pavalstnieks Karls Francs Marija Hebenspergers (1858. vai 1859. gads – 1939. gada 5. maijs) Rīgā savu darbību sāka 1885. gadā kopā ar muižnieku izcelsmes fotogrāfu Emanuelu fon Egertu viņa īpašumā Aleksandra ielā 6 (tag. Brīvības ielā – teritorijā iepretim viesnīcai “Latvija”). 1894. gadā turpat netālu ap stūri – Elizabetes ielā 57 (ēka atradās blakus tag. Francijas Kultūras centram) – Hebenspergers atvēra savu individuālo fotodarbnīcu kopā ar Augustu Šulcu. Darbnīca šajā vietā veiksmīgi darbojās līdz 1910. gadam, kad tika uzsākta Rīgas IV savstarpējās kredītsabiedrības nama celtniecība. Šajā gadā fotodarbnīca tika pārcelta uz ēku Elizabetes ielā 49, kur tā turpināja darboties apmēram līdz 1918. gadam.
Mūsu muzejā glabājas firmas “Hebensperger & Co” melnbaltu fotogrāfiju portfolio albums ar 19.–20. gs. mijas Rīgas un kūrortpilsētu skatiem (312 gab.), kas plaši tiražēti arī fotopastkartēs. 19.–20. gs. mija ir intensīvs Rīgas izaugsmes laiks, kad pilsēta iegūst un nostiprina tos vaibstus, ko lielā mērā pazīstam un ar ko lepojamies arī šodien. Albuma lappusēs varam ieraudzīt šīs pārmaiņas Rīgas vizuālajā tēlā visā savā krāšņumā. Jaunizveidotais Bastejkalns, Pilsētas kanāla apstādījumi un Bulvāru loka apbūve ar teātriem, viesnīcām un daudzajām izglītības iestādēm, tāpat kā industriālie objekti – dzelzceļa stacija, gāzes iestāde, dzelzceļa tilts, ostmala, tvaikoņu piestātnes – un ievērojami arhitektūras pieminekļi (dažādas baznīcas, Biržas ēka u. c.) ir iecienīti fotografēšanas objekti un lepnuma simboli. Kūrortpilsētu (Jūrmalas, Siguldas, Ogres) skati ar mūzikas estrādēm, kafejnīcām, paviljoniem, sanatorijām, kūrmājām, peldētavām, pludmalēm un atpūtniekiem demonstrē jauno, dzelzceļa tīkla attīstības veicināto pilsētnieku modi smalki atpūsties svaigā gaisā.
Tāpat, ja labi ieskatāmies, varam izburtot krāšņās veikalu izkārtnes un priecāties par auduma markīzēm virs logiem, kas reiz daiļoja namu fasādes un sargāja telpas no vasaras saules. Redzam arī pašus rīdziniekus, ģērbušos pēc tā laika modes, dodamies savās ikdienas gaitās vai laiski pastaigājamies, redzam ormaņus vadām savus pajūgus, kurus drīz vien izkonkurēs elektriskais tramvajs, un gorodovojus uzraugām kārtību plaukstošās pilsētas ielās. “Hebensperger & Co” albuma fotogrāfijas piedāvā ceļojumu laikā, kas uz mirkli dod iespēju sajust galvaspilsētas elpu pirms 120 gadiem.
Neliela daļa fotogrāfiju joprojām nav atšifrēta. Ja jūs atpazīstat kādu objektu vai vietu, lūdzu, rakstiet uz lanceniece@rigamuz.lv