Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs

Izstādes atklāšanas datums 18.05.2015

Izstādes slēgšanas datums

Darba laiks

Izstādes apraksts Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir apskatāms unikāls porcelāna trauku komplekts, ko Rīgas pilsēta 1936. gadā dāvinājusi pirmajam Latvijas nacionālās armijas ģenerālim, toreizējam kara ministram Jānim Balodim (1881-1965). Komplekts 1936. gadā vienā eksemplārā izgatavots Kuzņecova porcelāna fabrikā. Servīzē ietilpa 240 priekšmeti. Tā bija izstādīta I Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā 1937. gadā.
1940. gadā, pēc Latvijas okupācijas, J.Balodi kopā ar sievu Elfrīdu deportēja uz Krieviju. Latvijā viņi atgriezās tikai 1956. gadā. Tuvinieki bija centušies saglabāt ģimenes personīgās mantas, to skaitā dāvināto trauku komplektu.
Pēc vīra nāves Elvīra Balode 139 servīzes priekšmetus piedāvāja muzejam. Padomju gados, politisku apsvērumu dēļ, Jāņa Baloža vārdu nedrīkstēja pieminēt, tamdēļ 1968. gadā muzejs no Mākslas priekšmetu antikvariāta ar LPSR Kultūras ministrijas pavēli pirka Servīzi ar Rīgas skatiem. Tā sastāv no pusdienu un kafijas servīzes 24 personām un 36 dekoratīviem šķīvjiem. Komplekts dekorēts ar polihromiem virsglazūras apgleznojumiem Art-Deco stilā pēc mākslinieka Viļa Vasariņa metiem. Uz traukiem ieceri realizējuši Kuzņecova fabrikas mākslinieki – izpildītāji Aleksandrs Šļepņovs un Ivans Laminskis.
Visus komplekta traukus grezno vienota dekoratīva rotājuma kompozīcija ar ģenerāļa iniciāļiem. Kafijas kanna servīzē (VRVM 93789) dekorēta ar vienīgo senlatviešu karavīru atveidu apgleznojumā „Virsaitis”. Galda servējumā lietojamos traukus rotā arī otra veida dekoratīvā kompozīcija ar uzlecošu sauli un zobenu centrā.
Tematiski interesanti ir 36 apgleznotie dekoratīvie šķīvji. Tie sadalās 4 grupās: J. Baloža dzimtās vietas Trikātas skati, Latvijas Brīvības cīņu ainas, I Latvijas Republikas armija un Rīgas skati.
Par J. Baloža bērnību stāsta dzimtās mājas „Vēžnieki” (VRVM 93791/1) u.c. Trikātas pagasta ainavas.
Spilgti mākslinieks V.Vasarinš interpretējis Latvijas Brīvības cīņas, kad J.Baloža vadībā Latvijas armija sīvās kaujās panāca uzvaru pār Bermonta karaspēku. Apgleznojumos atainotas konkrētas kaujas un operācijas: piem. „Kurzemes atbrīvošanas cīņas pie Ventas, 1919. gada janvāris – marts” (VRVM 93791/13), „Latvijas Armijas desanta pārcelšana uz Daugavgrīvu un Bolderāju, 1919.gada oktobris” (VRVM 93791/11), „Rīgas tiltu aizstāvēšana, 1919.gada oktobris - novembris” (VRVM 93791/8) u.c. kaujas (VRVM 93791/10). Brīvības cīņās kritušos guldīja mūsu tautas svētvietā - Brāļu kapos (VRVM 93791/15).
Latvijas Armija izveidojās Brīvības cīņu laikā. J.Balodis bija I Latvijas Republikas kara ministrs no 1931. līdz 1940. gada aprīlim. Attēlā redzam Latvijas Armijas kopējo parādi Uzvaras laukumā 1936. gadā (VRVM 93791/22) un dažus Latvijas armijas pulkus (VRVM 93791/18; VRVM 93791/21; VRVM 93791/19; VRVM 93791/23; VRVM93791/25, kā arī Latvijas Republikas kara floti (VRVM 93791/24 ).
Pārsteidzoši mūsdienīgi mākslinieks V. Vasariņš atainojis 20.gs. 30. gadu Rīgu (VRVM 93791/30; VRVM 93791/29; VRVM 93791/34; VRVM 93791/36). Dažās ainās fiksēta arī daļa no t.s. zudušās Rīgas. Piemēram, skatā uz Vecrīgu no Pārdaugavas puses (VRVM 93791/27) ir redzams Pontontilts, bet Pulvertorni vēl ieskauj zemā apbūve (VRVM 93791/31).
Lai godinātu Brīvības cīņās kritušo piemiņu,1935.gada 18. novembrī Rīgā atklāja Brīvības pieminekli (VRVM 93791/26). Mūsdienās Brīvības piemineklis tiek uzskatīts par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu.

Izstādes vieta Portāls NMKK

Izstādes veids Virtuāla izstāde

Hipersaite

Cenrādis

Papildus informācija

Izstāde

PIELIKUMA DATŅU SARAKSTS

Ģenerāļa Jāņa Baloža (1881-1965) servīze RVKM krājumā