PRIEKŠMETA APRAKSTS

Glezna

Personu ieraksti

Virsraksts vai nosaukums Kalētu klēts I

Priekšmeta nosaukums

Glezna

Citi priekšmeta nosaukumi Kalētu muižas klēts pamatakmens likšana. Pavasaris, 1830. g.

Priekšmeta apraksts Daudzfigūru klasiska kompozīcija, kuras centrālais notikums – Kalētu klēts pamatakmeņa svinīga ielikšana. Priekšplānā mazas meitenes pusfigūra no muguras. Gaiši zilās debesīs attēlots klēts modelis.

Satura apraksts Kalēti ir muiža Kurzemes dienvidrietumos, Liepājas rajonā, kur joprojām stāv klēts, kam pāri gājušas visas 20. gadsimta Latvijas likteņa pārvērtības. Kalētu klētij Imanta Lancmaņa darbos ir simboliska loma – kā fonam, nosacītai dekorācijai, kuras priekšā aizritējušas cilvēku dzīves. Ēka pakāpeniski brukusi, bet dzīve nav apstājusies. 1830., 1914., 1950. un 2005. gads – četri laikmeta nogriežņi, iedzīvināti četrās lielformāta gleznās, kas katra par sevi var tikt uztverta kā atsevišķs stāsts. Tās visas caurvij vienota tēma - liktenis. Dokumentēts laika posms no celtnes tapšanas brīža 1830. gadā, muižas īpašniekam fon Noldem liekot pamatakmeni (Kalētu klēts I. 2005–2006), līdz mūsdienām, māksliniekam portretējot sevi uz Kalētu klēts fona (Kalētu klēts IV. 2005–2006). Šodien tas ir vairs tikai nosaukums, jo no senās klēts sākotnējā izskata daudz vairs nav palicis, - klēts ir pazudusi zem bijušā kolhoza graudu kaltes. Ziemīgā, sastingusī ainava un mākslinieka vientuļais stāvs tajā vēsta par laika plūduma nenovēršami nestajām izmaiņām, sasaucoties ar citkārt Imanta Lancmaņa klusajās dabās skarto vanitas tēmu.

Autora klātesamība kā zemnieka, mākslinieka un kolhoznieka personāžam ir pamanāma arī pārējos cikla darbos. Par modeļiem grupas portretos izmantoti mākslinieka kolēģi – Rundāles pils darbinieki. Savukārt par cikla ieceri Imants Lancmanis saka paldies Kalētu iedzīvotājai Ernai Ziemelei.

Desmit gadu laikā tapušajā gleznu ciklā „Kalēti” Imants Lancmanis vienlaicīgi apliecina savu mīlestību pret glezniecību un interesi par vēsturi kā psiholoģisku parādību, tās procesiem un likteņa drāmām.

Avots: Rīgas galerija

Krājuma veids Pamatkrājums