KOLEKCIJAS DATI

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs

Nosaukums Vēsturiskās liecības par Saldus ugunsdzeseji

Apraksts Pirmais ugunsgrēks Saldū bijis 1869. gada 2. novembrī, kad pilsētas centrā nodega miesta greznākais, tirgotāja Roberta Virkava nams. Iespējams, tas bijis par pamatu ugunsdzēsēju biedrības dibināšanai. 1872. gada 21. augustā ar tirgotāja un reizē miesta vecākā Juliusa Helmaņa atbalstu tika nodibināta viena no vecākajām Saldus biedrībām Saldus brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Saldus BUB pirmais priekšnieks bijis barons Heikings un kā tāds tas dāvājis biedrībai pirmo ūdens mucu. Vēlāk Saldus ugunsdzēsēji rīko zaļumu svētkus, kuros saldenieki varēja vērot savus ugunsdzēsējus pilnā ietērpā gājienā ar mūziku priekšgalā. Drīz, 1895. gada jūlijā ugunsdzēsēji tikuši arī pie sava karoga, ko šuvusi Sofija Kapellere. Karogs bijis balts ar sarkanu apmali. Tā vienā pusē bijis uzraksts „Frauenburgsche freiwillige Feuerwehr.” Otrā pusē bijusi attēlota ugunsdzēsēju ķivere un divi sakrustoti ugunsdzēsēju cirvji, ietverti ozollapu pusvainagā un datums : 21.VIII 1872. 1902. gada jūlijā Saldus BUB svinēja savu 30 gadu jubileju un svinīgajā pasākumā virsmežkungs Dārtavs uzaicinājis dibināt ugunsdzēsēju mājas būves fondu. Prasmīgi un veiksmīgi darbojoties, 1910. gadā 10. februārī apstiprināšanai ticis nodots ugunsdzēsēju mājas plāns. Projekta autors Andrejs Cīrulis. Jau 1911. gadā biedrības nams jau tiek uzbūvēts, gandrīz ar biedrības pašas līdzekļiem vien. Namā iekārtoja telpas ugunsdzēšamo rīku novietošanai un izbūvēja arī zāli ar skatuvi, kurai dekorācijas zīmēja vēlākais vēsturnieks profesors Edgars Dunsdorfs. Pie ēkas saglabājusies plāksne ar uzrakstu slāvu burtiem „Frauenburgskoje požarnoje obščestvo”. Brīvvalsts un arī padomju gados te atradās arī kinoteātris „Imanta”. 1977. gada 29. jūnijā atklāja jaunā ugunsdzēsēju depo ēku, kas uzcelta blakus vecajai. Pēdējos gados Saldus ugunsdzēsējiem izveidojusies cieša draudzība un sadarbība ar ugunsdzēsējiem Vācijā, Somijā un Zviedrijā. Juliuss Helmanis 1872. gadā 21. augustā dibināja Saldus brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību Ugunsdzēsēju biedrība atradās īrētās telpās Skrundas ielā 11 – Polleiša namā. 1902. gada jūlijā, kad svinēja biedrības 30 gadu jubileju, nodibināja ugunsdzēsēju mājas būves fondu, lai pilsētā celtu ugunsdzēsējiem nepieciešamās telpas - tagad zināmās Saldus BUB ēkas Skrundas ielā 28. Zemes gabals, uz kura tika būvēts biedrības nams, atradās Jāņa Vicinska īpašumā. 1910. gada 10. februārī mājas plāns, kura autors bija Andrejs Cīrulis, tika apstiprināts un 1911. gadā tika uzbūvēts ugunsdzēsēju biedrības nams Saldus BUB paplašinājās un nostiprinājās Latvijas pirmās Republikas laikā, kad biedrība atradās Saldus pilsētas domes pakļautībā un saņēma noteiktu finansējumu. Jau otrā pasaules kara gados, daļai Latvijas teritorijas nonākot padomju karaspēka pārvaldījumā, 1944. gada beigās Iekšlietu tautas komisariāta pakļautībā sāka veidot Ugunsdzēsības pārvaldi. 1945. gada beigās darbību atjaunoja arī Latvijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība, to vadīja LPSR Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību centrālā padome. 1946. gadā Iekšlietu tautas komisariātu pārdēvēja par Iekšlietu ministriju. Tajā pat gadā apstiprināja nolikumu "Par PSRS IeM militarizēto ugunsdzēsības dienestu" (MUD). saldū Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība tika atjaunota pēc kara 1947. gadā. 60. gados ugunsdzēsības dienests pakāpeniski izveidojās par inženiertehnisku dienestu, tika ieviestas inženieru štata vietas, sākās rūpīga lielu ugunsgrēku izpēte

Priekšmeti muzeju kolekcijā 100

NMKK pieejamie kolekcijas priekšmeti 189