Izstāde

PIELIKUMA DATŅU SARAKSTS

Rīga 1812. gada karā

Izstādes atklāšanas datums 03.10.2017
Izstādes slēgšanas datums
Darba laiks
Izstādes apraksts 1812. gada militārā konflikta starp Franciju un Krieviju Aleksandrs I (VRVM 56267) un Napoleons (VRVM 83711) pievērsa uzmanību Rīgai - Baltijas jūras ostai un cietoksnim (VRVM 30525). Krievijas Kara ministram ģenerālfeldmaršalam Mihailam Barklajam de Tolli (VRVM 34211) Rīgas nostiprināšana bija tikai neliela daļa no visas Krievijas sagatavošanas karam plāna. Karš sākās (VRVM 30020) 1812. gada 12. jūnijā, kad Napoleona armija sāka celties pāri robežupei Nemunai un iebruka Krievijas teritorijā. Franču galvenie spēki virzījās Maskavas virzienā, bet daļa armijas cauri Latvijas teritorijai devās uz St. Pēterburgu. Rīgas cietoksnis aizšķērsoja taisnāko ceļu 32 500 karavīru lielajam franču armijas 10. korpusam, kuru komandēja maršals Aleksandrs Makdonalds. Tajā ietilpa īpašs 18 000 vīru prūšu korpuss. Rīgā dzīvoja 39 369 iedzīvotāju. Aizsardzības sistēma bija izbūvēta XVII gs. XVIII gs (VRVM 33146). laikā. Kopējais Rīgas vaļņu garumam sasniedza 2 km. Bija jāpastiprina pilsētas nocietinājumi, jāpapildina artilērijas parks pilsētas aizsardzībai. Sākoties karam, par Rīgas ģenerālgubernatoru iecēla Latvijas teritorijā esošās Krievijas armijas virspavēlnieku ģenerālleitnantu Magnusu Gustavu fon Esenu. 4. jūnijā viņš ieradās Rīgā un 14. jūnijā saņēma 1. korpusa komandiera Pētera Vitgenšeina (VRVM 34213) ziņu par Francijas Lielās Armijas uzbrukumu Krievijai. Prūšu korpuss 7.jūlijā pie Iecavas uzvarēja krievu karaspēku ģenerālleitnanta Lēvisa of Menara (VRVM 34493) vadībā. Pēc kaujas Rīgā valdīja liels satraukums.17. jūnijā pilsētā bija izsludināts kara stāvoklis. Rīgu gatavojās aizstāvēt 12 000 vīru liels krievu armijas korpuss (VRVM 53902). Miera gados nocietinājumi bija burtiski „apauguši” ar dažādām privātajām un pilsētai piederošām būvēm (VRVM 53901). Aplenkuma draudu palielināšanās spieda Esenu dot rīkojumu tās nodedzināt. Komandants Ivans Emme izziņoja Maskavas un Pēterburgas priekšpilsētas daļēju iznīcināšanu. 11.jūlija vakarā policijai pavēlēja uzsākt dedzināšanas darbus (VRVM 53902). Ugunsgrēkā nodega 4 baznīcas, 702 dzīvojamās mājas, 35 valsts ēkas, 36 noliktavas un citas celtnes (VRVM 53903).
1812.gada 23. oktobrī Rīgā ieradās jaunieceltais Baltijas ģenerālgubernators Filips Pauluči (VRVM 56201). Pēc viņa rīkojuma izstrādāja Celtniecības reglamentu (VRVM 183927/1-2). Tas noteica priekšpilsētu atjaunošanas un apbūves kārtību (VRVM 159175). Jau 1815. gadā sastādīja perspektīvo apbūves plānu (VRVM 146392) Rīgas priekšpilsētām. Teritorijā tika projektēts regulārs ielu tīkls, jauni apbūves rajoni un apstādījumu joslas (VRVM 164033). Militāru apsvērumu dēļ teritorija aiz nocietinājumiem tika sadalīta distancēs ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem. Mūra ēkas atļāva būvēt tikai 5. distancē – ap 1600 m no nocietinājumiem.
Rīgas nozīmi tālākajā kara gaitā veidoja tās kā atbalsta punkta izmantošana operācijās pret Francijas armiju (VRVM 53905).
Izstādes vieta Portāls NMKK
Izstādes veids Virtuāla izstāde
Hipersaite
Cenrādis
Papildus informācija