PRIEKŠMETA APRAKSTS

Fotogrāfija

Dzimšu/ģimeņu ieraksti

Institūciju ieraksti

Personu ieraksti

Virsraksts vai nosaukums

Fotogrāfija

Priekšmeta nosaukums Fotogrāfija

Priekšmeta apraksts

Grupas portrets pie guļbūves lieveņa: pirmajā rindā sēž vecāks vīrietis  un sieviete tumšos apģērbos (vīrietim pie žaketes krustiņš, sievietei balts mežģinu žabo ar kameju unbalta mežģinu aubīte, rokā puķu pušķītie) un stāv divas meitenes gaišos tērpos;  otrajā rindā stāv 4 jaunieši: trīs meitenes un viens puisis. Radzams ēkas niedru /garkūļu salmu?/ jumts. Labajā malā daļēji redzams ar galdautu apklāts galdiņš. Fotogrāfija uzlīmēta uz brūngana pabieza papīra (ar ieplīsušām un apdilušām malām).
Otrā pusē uzraksts ar zīmuli:  "Kalniņu dzimta "Šļūkās"ap 1904. gadu. Vectēvs un vecmāte (mani). Tēvs ar savām māsām. Starp vectēvu un vecmāti Vera. 2. rindā no kreisās: Emīlija, Marta, Jānis (mūsu tēvs), Dorīte.  Vēl viena meitene - man nezināma."

Satura apraksts Šļūku (tagad Ķekavas pagastā) Kalniņu ģimene. Pirmā rindā, no labās: Dore  (saimniece, iecienīta šuvēja), meita Vera, Mārtiņš (saimnieks, Doles baznīcas pērminderis), nezināma. Otrā rindā, no labās: meita Dore, dēls Jānis, meitas Marta un Emīlija. 
Piebilde: Fotogrāfijas dāvinātāja tēvs Jānis Kalniņš (1884-1962) - LSDSP biedrs, aktīvs 1905.- 1907. g. revolūcijas dalībnieks, bruņotās tautas milicijas kaujinieks Ķekavā, mežabrālis; pēc tam dzīvojis Iecavas pagastā, kur nodibinājis ģimeni; Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts; 1917. g. pavasarī ievēlēts Rīgas Strādnieku deputātu padomē; Rīgai krītot vāciešu rokās, devies uz Krieviju, kur - pēc paša teiktā - esot  "apsargājis Ļeņinu" un "darbojies Viskrievijas Ārkārtējā Komisijā"; 1919. gada Padomju Latvijas laikā  darbojies Valkā, bet, padomju varai krītot, ar "sarkanajiem strēlniekiem" devies uz Krieviju;  pēc pilsoņu kara "pašmācībā apguvis juridiskās zinības" un 20.-30. gados strādājis tieslietu sistēmā"; sākumā sazinājies ar ģimeni Latvijā, 30. gadu otrā pusē represēts, gadu sabijis cietumā; Latvijā atgriezies 1944. g. rudenī un no Rīgas sūtījis savējiem ziņu; ģimene nav atjaunojusies, jo viņš Krievijā bija apprecējies otrreiz. Viņa atmiņstāstījums "Revolucionārā kustība Doles pagastā" 1955. g. publicēts krājumā "1905. gada revolūcijas dalībnieku atmiņas". 1956. g. apbalvots ar Ļeņina ordeni.