Izstāde "Iekarotā sociālisma sardzē" Tretjakova Mākslas galerijā Krimas krastmalā, Maskavā.1983. gada marts. Kreisajā pusē N. Zosimova glezna "I. Strods". Ivans jeb Jānis Strods (1894.10. IV - 1938) dzimis Ludzā feldšera Jēkaba Stroda ģimenē. Mācījās Ludzas draudzes skolā un trīsgadīgajā pilsētas skolā.Piedalījās Pirmā pasaules karā Rietumu un Ziemeļu frontēs 11. Somijas pulka sastāvā (1914-1916). Tika divas reizes ievainots, par drošsirdību kaujās viņu apbalvoja ar Svētā Jura krusta visām četrām šķirām. Pēc Oktobra revolūcijas iestājās Sarkanajā armijā un piedalījās Krievijas pilsoņu kara cīņās Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kur krita gūstā un no 1918. gada novembra līdz 1919. gada decembrim bija ieslodzīts Oļokminskas cietumā Jakutijā. Pēc atbrīvošanas 1920. gadā tika iecelts par Tālo Austrumu RepublikasTautas revolucionārās armijas jātnieku vienības komandieri, 1921. gadā paaugstināts par bataljona komandieri un pulka komandiera palīgu. No 1921. gada decembra līdz 1922. gada martam Strods piedalījās 2800 km garā ziemas karagājienā no Irkutskas līdz Jakutskai, lai apspspiestu pretpadomju sacelšanos Jakutijā. Par piedalīšanos Krievijas Pilsoņu kara kaujās viņš saņēma trīs Sarkanā karoga ordeņus. Pēc pilsoņu kara beigām 1926. gadā pabeidza Sarkanās Armijas augstāko virsnieku kursus «Выстрел» ("Šāviens") un iestājās VK(b)P (1927). Sarakstīja divus atmiņu krājumus, kas izdoti 1933. gadā un pēc nāves 1961. gadā. Lielā terora laikā viņu 1937. gada 4. februārī apcietināja un ieslodzīja Maskavas NKVD cietumā. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1937. gada 19. augustā Strodam "par piedalīšanos pretpadomju teroristiskā organizācijā" piesprieda nāvessodu, ko izpildīja tajā pašā dienā. Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas krematorijā un apglabāts masu kapā.