PRIEKŠMETA APRAKSTS

Vēstule - pastkarte

Personu ieraksti

Virsraksts vai nosaukums Mācītāja Oskara Sakārņa vēstule – pastkarte Līvijai Vītoliņai Dalsjoforā (Dalsjöfors) Zviedrijā

Priekšmeta nosaukums Vēstule - pastkarte

Priekšmeta apraksts Uz tipogrāfiski iespiestas pastkartes ar pelēku grafīta zīmuli rakstīta vēstule latviešu valodā.
Vienā pusē augšējā malā pa vidu iespiests uzraksts “BREVKORT / CARTE POSTALE”. Tam blakus labajā stūrī iespiesta Zviedrijas pastmarka. Tiem pa virsu uzspiests melns zīmogs, kur redzams, ka vēstule sūtīta no Stokholmas 1946. gada 15. martā. Zemāk kreisajā malā ar rakstāmmašīnu uzrakstīta autora adrese, labajā – uz tipogrāfiski iespiestām punktotām līnijām ar mašīnrakstu uzrakstīta adresātes adrese. Otrā pusē ar melnu tinti latviešu valodā rokrakstā rakstīts teksts. Vēstulē tiek jautāts par Līvijas Vītoliņas vīru kapteini Ādolfu Vītoliņu, kurš bija kritis gūstā un pēc kara dzīvoja Polijā. Raksta, ka autoru [O. Sakārni] nelaiž “pie slimajiem”, ar to domājot tos Zviedrijā internētos latviešu leģionārus, kuri, lai izvairītos no izdošanas Padomju Savienībai, nonāca slimnīcā (pēc badastreika, vai pašnāvības mēģinājumiem). Jautā “Vai nesāks lielie ūdeņi kustēties? Lai cik tas savādi, bet mums tas vienīgās cerības”.
Noslēdzoties Otrajam pasaules karam Eiropā, 1945. gada maijā Zviedrijā ieradās ap trīs tūkstoši bijušo Vācijas bruņoto spēku karavīru, tostarp ap 250 baltiešu, kuri bija piedalījušies karadarbībā pret Sarkano armiju Austrumu frontē. 1946. gada 25. janvārī Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai 146 baltiešu karavīrus, starp viņiem 130 latviešus.

Krājuma veids Pamatkrājums

Priekšmeta tips Rakstiskie priekšmeti >> Rokraksti >> Korespondence >> Vēstules

Kolekcija Dokumentu kolekcija